es Tev pateicos

2011. gada 10. Septembrī

" 11 Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju 12 un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes 13 un paceltā balsī sauca: "Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!" 14 Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: "Ejiet, rādaities priesteriem!"

Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli. 15 Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja, 16 nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis. 17 Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi? 18 Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis? 19 Un Viņš tam sacīja: "Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi."

Lk.17:11-19

Evaņģēlija notikums par desmit spitālīgajiem ir par dziedināšanu, pateicību un par attiecībām ar Dievu pašu.
Desmit spitālīgi vīri kādā Samarijas ciemā. Desmit cilvēki dziļā nelaimē un nolemtībā. Ar lepru slimie ļautiņi saskaņā ar Bauslības prasībām nedrīkstēja tuvoties apmetnēm un veseliem cilvēkiem tuvāk par 7 soļiem. Viņiem jau no tālienes bija jābrīdina veselais ar saucieniem: spitālīgs, spitālīgs! Tādēļ tautā ir paruna, ka cilvēki citreiz vairās no kādiem, kā no spitālīgajiem…
Nolemtība. Cerība tikai uz Dieva brīnumu. Tādēļ arī šie spitālīgie nāk pie Jēzus Nācarieša, jo padzirdējuši, ka Viņš daudzus ir brīnumaini izdziedinājis – varbūt Viņš arī mums spēs palīdzēt?

"Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!"  Šajā saucuenā ir izmisums, pazemošanās un cerība, ka Nācarietis varbūt varētu palīdzēt! Bet evaņģēlija autors šeit uzsver, ka spitālīgie Jēzu sauc nevis par Dāvida dēlu, kā aklais Bartimejs un citi, bet par Meistaru (Rabbi, skolotāju). Viņu ticība Jēzum nesniedzās diez ko dziļāk par viņu vajadzību. Citreiz arī mūsdienās daudzi cilvēki griežas pie Dieva savās bēdās un izmisumā, bet ticība nesniedzas dziļāk par viņu bēdām.

Jēzus atbilde ir ļoti savdabīga – Viņš daudz nepiepūlas, nepienāk un nesaka īpašus lūgšanas vārdus, nesvēta slimos, bet vienkārši sūta rādīties priesteriem. Jēzus rīkojas, iespējams, pēc šo vīru ticības. Viņi saredzēja Jēzū Rabbi, Meistaru, tad nu Jēzus lika viņiem rīkoties tā, kā Bauslība to prasa – tiem, kuri ir dziedināti no spitālības vajag atrādīties priesteriem, lai tie varētu dot slēdzienu vai šis cilvēks ir vesels un var netraucēti atgriezties sabiedrībā.
Jūs varat tikai iedomāties situāciju, kurā ar lepru slimajiem pavēl doties pie priesteriem atrādīties, ka jau kļuvuši veseli. Nekas taču nav noticis! Jēzus rīkojās pravietiski – izaicināja šo vīru paļāvīgo ticību. Vai viņi vispār riskēs un ies uz Jeruzālemi, uz Templi pie priesteriem? Mēs taču vēl esam slimi! Tas prasa reālu paļāvību, ka Jēzus sacītais piepildīsies. Pie tam, Jēzus nemaz skaidri neteica: jūs esat veseli! Tas būtu līdzīgi, kā celt baznīcu vēl nebūdami pārliecināti vai izdosies savākt naudu. Taču tieši dievnamu celtniecībā bieži notiek līdzīgi brīnumi – nauda uzrodas, izdodas to sagādāt.

Taču šī notikuma centrā atrodas situācija, kur viens no 10 vīriem atgriežas pie Jēzus un pateicas par dziedināšanu. Man parasti šis notikums licies neskaidrs un noslēpumains – kādēļ Jēzus tik lielu uzmanību piešķir tam, ka kāds pie Viņa atnāk pateikties? - Var saprast, ka ir patīkami, ka tev pateicas par labo. Arī mācītājiem patīkami, ka ļaudis pasaka paldies par svētīgu kalpošanu laulībās, Kristībās vai bērēs…

Taču šeit ir kaut kas pavisam cits. Jēzus uzsver, ka tas ir tik skumīgi, ka tikai viens no 10, pie tam tas nav jūds, bet cittautietis (samarietis). Līdzīgi, kā Viņš uzsvēra līdzībā par žēlsirdīgo samarieti vai centuriona ticību vai kānaāniešu sievieti – ne tikai jūdiem ir stipra un skaidra ticība Dievam.

Tomēr centrālais nav tikai pateicība, bet tas kādēļ šis cilvēks pateicas? – par ko domāja šis samarietis, kurš nolēma vispirms pateikties par dāvāto veselību? Viņš nedomāja par sevi, bet par savu izdziedinātāju! Visi pārējie, ja kļuva veseli, domāja par sevi – iet un pierādīt savu veselību, atgriezties dzīvē. Tā mēs parasti domājam. Bet šis domāja citādāk. Un tas ir tas, ko Jēzus ievēro slavē.

Interesanti, ka Jēzus šim dziedinātajam cilvēkam saka: "Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.", tas varbūt liecina, ka vēl viss nebija beidzies. Vajadzēja pielikt punktu, dot svētību, garīgā dziedināšana.

Ko Jēzus Kristus vēlas pateikt mums caur šo notikumu evaņģēlijā? Kāda ir Viņa Vēsts?

  • Vispirms Viņš vērš mūsu uzmanību uz pateicību. Svarīgi ir pateikties Dievam par to, ko Viņš dara. Bet, lai pateiktos viņam, nepieciešams vispirms ievērot Viņa darbus, rīcību – kaut kas brīnumains noticis, to paveicis Dievs… Pateicībā ir kaut kas garīgs. Pateicība atver mūs. Pateicība vieno cilvēkus un arī ar Dievu, kam pateicamies.
  • Tāpēc  pēc Dieva loģikas un gribas, kas atspoguļojas Sv.Rakstos ir svarīgi, ka cilvēks neaizmirst pateikties Dievam. Pateicība tiek pielīdzināta upurēšanai Templī:

Ps.50:23 „Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu.”

Ps 105:1 „Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus!”

Ef 5:20 „Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā.”

Atkl. 5:13 „Un es dzirdēju visu radību debesīs, virs zemes, apakš zemes, jūrā un visus, kas tur ir, sakām: "Tam, kas sēd goda krēslā, un tam Jēram, lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos!"”

  • Tādēļ pateikties ir svarīgi, jo caur to mēs novēršam uzmanību no sevis uz to, kas mums labu darījis. Jēzus vēlējās, lai cilvēki patiesībā iet pie Dieva, ne tikai atrādīties priesteriem.
  • Svarīgākā dziedināšana ir garā – ka mēs topam brīvi no garīgās spitālības – nespējas tuvoties Dievam, nespējas un negribēšanas Dievu lūgt un kontaktēties ar Viņu. Pateicība Viņam par visu labo un īpašo, ko Viņš devis, tā ir ceļš uz šo garīgo dziedināšanu.
  • Jēzus vēsts šeit ir tāda, ka Viņš savā mīlestībā vēlas mūs redzēt veselus miesā un garā – sūta pie dakteriem un labprāt priecājas, ka mēs atgriežamies pie Viņa. Ir jauki tapt veselam no mūsu spitālības, bet vēl jaukāk ir beigās iepazīt Dievu.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!