Līdzība par 10 minām

Bībeles stunda Ikšķiles draudzē

2012. gada 2. maijā

Viņiem klausoties, Tas stāstīja vēl vienu līdzību, tamdēļ ka viņi, Jēzum tuvu pie Jeruzālemes esot, domāja, ka tūliņ vajag parādīties Dieva valstībai.

12 Viņš teica: "Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās. Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.

14 Bet viņa tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: mēs negribam, ka šis pār mums valda.

15 Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis. Tad ieradās pirmais un sacīja: kungs, tava mina piepelnīja desmit minas.

17 Tad viņš tam teica: labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām. Pēc tam nāca otrs un sacīja: tava mina, kungs, piepelnījusi piecas minas. Arī šim viņš sacīja: arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām.

20 Pēc tam trešais nāca un sacīja: kungs, še ir tava mina, es to biju noglabājis sviedrautā. Jo es baidījos no tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis. Tad viņš sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis, kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ.

24 Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas.

25 Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas. Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.

27 Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār tiem valdītu, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!"

Lūkas 19:11-27

Par līdzību

Kristus līdzība par 10 minām ir līdzīga Mateja un Marka evaņģēlijos lasāmajām līdzībām par 10 talentiem. Lūkas evaņģēlijā vairāk tiek pievērsta uzmanība valdnieka varai, kas tiek dota augstmanim. Šeit viņš drastiskāk realizē savu varu – pie kalpa, kas nav pavairojis naudu un pie neuzticīgajiem pavalstniekiem.

Līdzības pieteikums 11.pantā liecina, ka iemesls tai ir ļaužu domas, ka tūlīt atklāsies Dieva Valstība. Iespējams tie bija tie paši, kuri bija līdz ar Jēzu Caķeja namā.

Par to liecina arī kopējais līdzības stāstījums: augstmanis dodas saņemt valdīšanu, bet pēc tam pārrodas, lai pārbaudītu kalpu uzticamību un atdarītu visiem – atmaksātu uzticamajiem un ienaidniekiem, t.i., lai realizētu savu varu. Ar šo līdzību Jēzus apliecina klausītājiem, ka Mesijas nestā Dieva Valstība iestāsies un uzvarēs, neskatoties uz pretinieku nevēlēšanos un pretdarbību, taču tas būs citādāk, kā mācekļi to iztēlojās. Valstība neiestāsies līdz ar Jēzus iejāšanu Jeruzālemē.

Mina – naudas mērvienība, ar ko pamatā Lūkas līdzība ir atšķirīga – Vecās Derības laikā pieņemta svara mērvienība, sudrabā un zeltā, vienlīdzīga 25 šekeļiem (Ec.45:12 „Šekelim jāsver divdesmit geru; pieciem šekeļiem jābūt pieciem šekeļiem; desmit šekeļiem jābūt desmit šekeļiem; un divdesmit pieciem šekeļiem jābūt jums vienai minai.”) Tā bija sestā daļa talenta jeb 100 drahmas – apmēram 3 mēnešu algas. Arheoloģiskie pētījumi liecinot, ka mina ir svērusi apmēram 1,5 – 2 angļu mārciņas.

Mīklainā piezīme par tautiešiem, kuri nevēlas, lai augstmanis pār viņiem valda (19:14) sasaucas ar vēsturiskiem notikumiem, kas aprakstīti Jozefa Flavija darbos (Senatne, 17.9:1; Jūdu kari 2.6:1-2) – Hērodu Lielo (ap 40 g. p.Kr.) un viņa dēļu Jūdejas pārvaldnieku Arhelaju (pēc 4.g.pēc Kr.), kuri līdzīgi devās uz Romu, lai saņemtu garantijas savai valdīšanai (etnarhiju) Jūdejā. Jūdi nevēlējās, lai Hērods un viņa dēli pār viņiem valdītu. Tomēr Hērods un viņa dēli nežēlīgi un ar viltu valdīja pār Jūdejas novadiem, atriebjoties saviem pretiniekiem. Taču iespējams, Jēzus nevēlējās runāt par politiku, bet par Dieva Dēla valdīšanu, kuru lielākā jūdu daļa nevēlēsies pieņemt.

Interesanti, ka Jēzus atainotais augstmanis un valdnieks apzināti tēlots nepopulārs, negribēts, bet arī dāsns pret uzticamajiem un cietsirdīgs pret neuzticamiem un saviem ienaidniekiem. Jēzus valdnieku tēlo, kā pārāku pār jūdu likumiem, kas liedz gūt peļņu no augļošanas.

17.pantā  minētie valdnieka vārdi: „tāpēc, ka tu mazā lietā esi bijis uzticams…” saskan ar Lk.16:10 „Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.”

Līdzība daļās 2 daļās:

  1. Augstmaņa došanās saņemt varu un tautiešu reakcija
  2. Augstmaņa atgriešanās un atmaksa

Augstmanis dodas saņemt varu

Līdzībā minētais augstdzimušais būtu uzskatāms Jēzus no Nācaretes, kurš ir Dāvida dēls, ko pasvītro Piedzimšanas stāstījums Lūkas evaņģēlijā. Viņš ir Dieva Dēls, tādēļ Viņa aristokrātiskums ir pats pamatotākais.

Augstdzimušā došanās uz „tālu zemi” būtu uzskatāms Jēzus ciešanu ceļojums, kas sāksies ar iejāšanu Jeruzālemē, kas tūlīt sekos pēc šīs līdzības. Kristus ciešanas, nāve pie krusta, nokāpšana Ellē un aiziešana pie Tēva Debesīs ir šis tālais ceļojums, kas vainagosies ar Valstības varas iegūšanu, saskaņā ar apustuļa Pāvila augsto dziesmu Filipiešiem 2:4-7.

13.pantā minētā minu došana atklāj augstmani kā dāvanu devēju: „pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu…” Jēzus šeit runā par Valstības dāvanu došanu – administrēt Valstības lietas, kamēr Kungs atrodas prombūtnē. Jēzus jau ir devis saviem 12 un 72 apustuļiem pilnvaras sludināt, dziedināt un sasiet-izdzīt garus Dieva spēkā (Lk. 9. un 10.nod.). Jēzus jau saviem mācekļiem ir stāstījis par viņu pienākumiem (12:35-48; 16:1-13) un viņus iedrošinājis ar solījumiem, ka par to, ka viņi visu atstājuši, Dievs viņiem dos vēl vairāk (22:28-30; Mt.19:27-30).

Sv.Rakstu atzītais speciālists Ficmeiers (J.Fitzmyer) saista minu došanu ar Valstības noslēpumu un dāvanu uzticēšanu kristiešiem, kas ir saistīts ar Efeziešiem 4:8-16: „Tāpēc ir sacīts: uzkāpis augstumā, Viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem. - Uzkāpis - ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka Viņš arī nokāpis šīs pasaules zemajās vietās? Bet Tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu. Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.”

Dieva dotās Valstības dāvanas tiek dotas vispirms Viņa kalpošanas laikā mācekļiem, tad pēc Viņa Augšāmcelšanās un pēc Debesbraukšanas Vasarsvētku notikumā, kad tiek izliets Sv.Gars.

Tautieši, kas sūta ziņu, ka nevēlas, lai augstdzimušais pār viņiem valdītu visskaidrāk iezīmējas evaņģēlijā minētie Jēzus oponenti – farizeji, saduķeji, priesteri un Rakstu mācītāji. Tā protams ir viņu un visas ebreju tautas traģēdija, noliegt savu Mesiju, kad Viņš beidzot ir atnācis. Tomēr priekš viņiem Jēzus no Nācaretes bija pārāk citāds, kurš pārāk daudz noliedza no viņu tradīcijas un prakses. Viņi nespēj ieraudzīt, ka no Galilejas atnākušajā sludinātājā ir atnākusi sen gaidītā Valstība. Jēzus pret viņiem vēršas: „Liekuļi, par zemes un debess izskatu jūs protat spriest, kāpēc jūs neprotat spriest par šo laikmetu?” (Lk.12:56)

Viņu noraidījums sasniegs kulmināciju, kad Lielajā Piektdienā viņi Pilātam kliegs, ka ne Jēzus Nācarietis ir viņu ķēniņš, bet ķeizars Romā.

Dilemmas jautājums, kas ietverts šajā līdzībā – kā vajadzētu uztvert Jēzus ķēnišķo lomu un varu, jau tad, kad Viņš vēl nav nācis savā godībā, bet gatavojas ienākt savā liktenīgajā pilsētā Jeruzālemē? Noraidījums noraidītājiem varētu ļoti dārgi maksāt.

Ķēniņa atgriešanās un atmaksas stunda

Lai gan minu administrēšana ir svarīga tēma, tomēr tā tiek pakārtota ķēnišķajai varai, kas tagad ir augstdzimušajam, kurš ir atgriezies. Augstmaņa atgriešanās ir attiecināma uz Jēzus Kristus otrreizējo atnākšanu Godībā.

Divi uzticamie kalpi atklāj interesantas garīgās sakarības, kurās redzamas paralēles ar jau minēto Jēzus iedrošinājumu Mateja 19:27-30 – desmit un piecas minas tiek atalgotas ar 10 un 5 pilsētām, t.i., daudzkārtēju algu. Kalpi nesaka, ka viņi paši būtu šo naudu pavairojuši, bet: „Tava mina piepelnīja…” Šo pieaugumu dod Valstības dāvanas – Vārds un Sakraments – nevis cilvēki, kalpi.

Trešais kalps tiek raksturots kā neuzticamais, ko atklāj viņa rīcība – noslēpis minu sviedrautā – nav licis to lietā. Kunga dusmas šķiet ir vairāk par to, ka šis kalps noslēpis minu, ne kā tas būtu par to, ja mina nebūtu nesusi peļņu. Kalpa rīcības arguments ir bailes no kunga nejaukā rakstura - es baidījos no tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis… (21.p.)

Artūrs Džasts skaidro, ka atalgojuma tēma nerunā par algu Debesīs, kas mūs sagaida pēc šīs dzīves, bet jau tagad. Uz to norāda politiskā terminoloģija – valdīšana pār pilsētām par uzticamo minu administrēšanu. Jēzus sūta mācekļus (Lk.10.nod) ne tikai no nama uz namu, bet arī uz pilsētām. Vieni uzņems, bet citi viņus noraidīs. Augļi ir daudzkārtēji Dieva Gara spēkā, ko atklāj Apustuļu darbu grāmata. Mācekļiem ir jāpriecājas nevis par varu, kas viņiem ir dota pār gariem, slimībām, čūskām skorpioniem un ienaidniekiem, bet par to, ka viņu vārdi ir ierakstīti Debesīs (Lk.10:20). Jēzus gaidīja no 72 apustuļiem to pašu, ko augstdzimušais no saviem kalpiem – uzticību un uzticamu Valstības dāvanu pārvaldīšanu.

Šādā kontekstā ir saprotami Jēzus vārdi klausītājiem, skaidrojot minas atņemšanu trešajam kalpam: „Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas. Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas. Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.” (24-26.p.) Interesanti, ka Jēzus, skaidrojot līdzību par sējēju runā šos pašus vārdus, taču nedaudz citādāk: „Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! Jo, kam ir, tam dos, un, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.” (Lk.8:18) Tur Viņš runā par Dieva Vārda klausīšanos, bet šeit par Valstības dāvanu administrēšanu. Abos gadījumos tā ir saskare ar Dieva spēku un Viņa dotajiem instrumentiem, vērtībām.

Pasaulē darbojas likumsakarība, ka tiem, kam nav tiek atņemts arī tas mazumiņš, kas viņiem ir. Šo līdzību tādēļ daudzviet skaidro, kā šādas netaisnības atainojumu, bet citi ļaunprātīgi, kā to, ka Dievs to pat attaisno vai rīkojas līdzīgi garīgajā jomā. Tomēr šī līdzība nenodarbojas ar šādu problemātiku, šeit būtu minami vairāki citi iemesli:

  • Svarīgākais ir uzticamība Kungam. Tiem, kas bijuši uzticami mazās lietās tiks dots klāt vēl, bet tiem, kas norakuši dāvanas, ko Viņiem devis Dievs, tās tiks atņemtas un dotas tiem, kuri ir uzticami.
  • Otrs iemesls ir apgrozīšana – Valstības vērtības Dieva kalpiem dotas, lai tās tiktu liktas lietā, nevis apslēptas. Minas pašas sapelnītu klāt vēl citas, līdzīgi kā to teica pirmie divi kalpi. Tas nozīmē, ka Vārds un Sakramenti noteikti dod augļus, ja vien tos laiž apgrozībā. Sliktākais, ko varētu darīt, būtu norakt vai paslēpt šos Dieva instrumentus no cilvēkiem.
  • Trešais iemesls ir kalpa attieksme pret kungu – bailes un nevēlēšanās pavairot viņa bagātības, jo viņš savu kungu uzskata par netaisnu un varmācīgu. Varbūt tādēļ arī kungs pret šo kalpu izturas bargi un varmācīgi.

Trešais kalps netiek sodīts, kā līdzībā par talentiem, iemetot galējā tumsībā, viņu nepiemeklē arī augstmaņa ienaidnieku liktenis. Viņš līdzinās cilvēkam 1.Kor.3:15 „ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni.” Šā cilvēka darbs izrādīsies veltīgs, bet viņš pats tiks pestīts caur Dieva žēlastību.

Ķēniņa atriebība saviem ienaidniekiem

Jēzus tēlo valdību saņēmušo Ķēniņu pavisam bargu un atriebīgu pret tiem, kuri nevēlējās, lai viņš pār viņiem valdītu. Šeit ir saskaņa ar jau minēto Herodu Lielo un viņa dēlu Arhelaju. Šie bargie vārdi nopietni brīdina tos, kuri visu Baznīcas darbības laiku, bet īpaši pēdējos laikos aktīvi pretdarbosies un darīs ļaunu Dieva Vārda un Sakarmentu administrēšanai. Jēzus jau 10.nodaļā (Lk.10:12-14) bija brīdinājis: „Es jums saku, ka Sodomas ļaudīm viņā dienā būs vieglāk nekā šādai pilsētai. Vai tev Horacina, vai tev Betsaida! Ja Tirā un Sidonā šādi brīnumi būtu notikuši, kādi pie jums notikuši, tie sen jau būtu maisos un pelnos no grēkiem atgriezušies. Patiesi Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums.”

Varētu uzskatīt, ka šajā vietā Lūka vēsta mazo apokalipsi. Sodoma ir Diieva Tiesas piemērs Vecā Derībā, bet Jeruzālemes nopostīšana 70 gadā ir priekšvēstnesis Dieva Tiesai par Mesijas neatzīšanu.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!