GAVĒNIS

2010. gada 10. martā

Tēmas pieteikums:

Ieejot Gavēņa laikā ikvienam nopietnam draudzes loceklim vērtīgi apzināties kas tas tāds ir un pieņemt lēmumu kā šo laiku pavadīt. Jau Kristietības iesākumos laiks pirms Lieldienām ir bijis īpašs, jo tas sakrīt arī ar jūdaisko tradīciju pirms Pasā svētkiem. Bet mums šie svētki ir paši nozīmīgākie gadā, jo Lieldienās mēs izdzīvojam Kristus ciešanu un Augšāmcelšanās noslēpumus. Tas ir laiks, kad cilvēks ieklausās Jāņa Kristītāja balsī: “Atgriezieties, no grēkiem!” Pie tā arī nepieciešams izprast gavēšanas jēgu, kā to ir norādījis pats Dievs Bībelē un kā to ir praktizējuši Bībeles varoņi un arī kristieši Baznīcas tradīcijās.

Gavēnis ir nedaudz svešāda garīgā prakse Latvijas luterāņiem, tomēr, mūsdienās aizvien vairāk draudžu locekļu arī mūsu draudzēs interesējas un cenšas ievērot liturģiskajā gadā esošos gavēņus pirms Ziemsvētkiem un pirms Lieldienām. Ikdienas gavēšana piektdienās ir arī sastopama luterāņu draudzēs, pie tiem, kuri izjūt vajadzību pēc dziļas garīgās dzīves.

 

1)      Gavēšanas izpratne Svētajos Rakstos

a)      Vecajā Derībā

Tā kā cilvēks ir miesas un gara apvienojums, tad tuvošanās garīgajai sākotnei notiek caur miesas ierobežošanu – ēšanas, baudu un seksuālās tuvības ierobežošanu vai apturēšanu. Tuvošanās Dievam iespējama caur upurēšanu par grēkiem un šķīstīšanos, kuras ietvaros ir gavēšana.

Gavēšana notiek pēc Dieva pavēles un pēc cilvēka paša iniciatīvas.

·         Dieva pavēlētais gavēnis:
  • pirms iziešanas no Ēģiptes Ex.12:1-28, 13:1-10 – Pashā gavēnis, ēdot tikai neraudzētu maizi 7 dienas un pirmajā dienā izmetot visu raugu no mājām;
  • Ion Kippur svētkos (Salīdzināšanas dienā) – Leviticus 16:29-31, 23:26-32, Numeri 29:7-11 – Salīdzināšanās dienas gavēnis notika 7. mēneša 10. dienā. Šeit Dievs pavēl pakļaut savas dvēseles gavēnim, lai šķīstītos Dieva priekšā. Īpašais šajā dienā ir vispārēja tautas grēksūdze, atturēšanās no ierstajiem ēdieniem un baudām. Šajā dienā augstais priesteris stājas Visuvarenā Dieva priekšā, nesdams upuri par tautas grēkiem, uzliekot rokas uz grēkāzi un pēc tam sūtot to tuksnesī pie tuksneša dēmona Azazēla.
  • Pirms Dievs caur Mozu deva tautai Bauslību, pie Sinaja kalna – Ex.19:10,14-15.
·         Gavēšana pēc cilvēka iniciatīvas:

 Šāda garīgā prakse ir senāka un izplatītāka Vecās Derības pasaulē. Pamatā tas nozīmē, ka cilvēks vēlas tuvoties Dievam un tādēļ gavē un šķīstās. ja cilvēks ir nolēmis gavēt, viņš to dara ar īpašu reliģisku nozīmi. Ar to viņš izsaka savu pilnīgo atdevi Dievam un atzīst savu atkarību no Dieva.

  • Pirms kādu svarīgu uzdevumu izpildīšanas – pirms Israēla tautas ieiešanas Svētajā Zemē – Jozua 3:5 – pirms Jordānas ūdeņu apstādināšanas, kamēr tauta ieiet Svētajā Zemē;

Est.4:16 – tauta gavēja par ķēniņieni Esteri, lai Dievs dāvā viņas plānu īstenošanos, lai glābtu tautu no genocīda.
Ex.34:28 - Mozus gavēja 40 dienas kalnā, pie Dieva, pirms Dievs deva desmit baušļus otrreiz.

1.Ķēn.19:8 - Elija gavēja 40 dienas tuksnesī, ejot uz Dieva kalnu Horebu, lai tur sastaptos ar Dievu pašu.

  • Apzinoties izdarīto grēku un lūdzot piedošanu (1Ķēn 21,27 - Israēla ķēniņš Ahabs gavēja un šķīstījās, lai izlūgtos Dievam piedošanu; Jonas 3:5-10 - Ninīves t.i., Asīrijas ķēniņš un visa pilsēta gavēja par grēku piedošanu – un Dievs apžēlojās par Ahaba un Ninives tautas un ķēniņa pašpazemošanos);
  • Lai izlūgtu izveseļošanos (2.Sām.12:16-23 – Dāvids gavē par sava un Batsebas dēla dzīvību);
  • Gavēts tiek apbedīšanas laikā, lai izteiktu sēras (1.Sam 31:13 arī 1.Laiku 10:12 – tauta gavēja 7 dienas par Saula un viņa dēlu nāvi un karavīru krišanu;  2.Sam.19:1-5 - arī Dāvids sēroja par sava dēla Absaloma nāvi);
  • kad valsts ir piedzīvojusi sakāvi, lai izlūgtos Dieva žēlsatību (1.Sam7:6 – sakāve Micpā no filistiešiem un tauta Samuēla vadībā; Neh.1:4 – par Jeruzālemes postu un atjaunošanu);
  • lai izbeigtos kāda dabas katastrofa (Joēla 2:12-17 – tautas gavēšana un grēknožēla, lai Dieva sods neiznīcina viņus);
  • lai atvērtu savu sirdi dievišķai gaismai (Dan 10:2-3,12 – Daniēls gavēja un pazemojās Dieva priekšā par savu tautu un Jeruzālemi, kā Dan.9:1-19, kur Daniēls lūdz par tautu un Jeruzālemi);
  • lai dvēsele sagatavotos tikties ar Dievu (Ex. 34:28)
  • Beidzot Zah 7,15 mēs lasām, ka ir jāgavē Dieva mīlestības dēļ.

Pamatā Vecajā Derībā gavēnis ir bijis uztverts kā iedarbīgs mehānisms, kā iespējams tuvoties Dievam. Tas ir kā miesiskā pretnostatījums garīgajam – ierobežojot miesisko iespējams tuvoties Dievam. Gavēnis izteica arī to, ka cilvēks pieder pie Izredzētās tautas.

Tomēr Jesajas 58.nodaļa ir pretrunā šim nostādījumam un atklāj Dieva skatījumu uz gavēšanu – tās pamatā jābūt patiesai vēlmei tuvoties Dievam. Svētīgāka un iedarbīgāka ir labdarība un labā vairošana pasaulē, tā paātrina cilvēka tuvošanos Dievam un garīgu atdzimšanu. Patiesa mīlestība noārda sienu, kas cilvēku atdala no Dieva.

b)      Jaunajā Derībā

Tā, kā Dieva Dēls Jēzus Kristus ir izpircis cilvēku grēkus, tad gavēšanai vairs nav īpašā rakstura cilvēka gandarīšanai par saviem grēkiem. Caur gavēni cilvēks nespēj sevi pestīt, jo pestīšanas darbu ir paveicis Dieva pats, caur savu Dēlu.

Tomēr gavēnis ir vajadzīgs pašam cilvēkam, lai viņš noskaņotu savu būtni, pārvarētu kaislības, nodotos lūgšanām un varētu savā apziņā tuvoties Dievam.

Jaunajā Derībā nav īpaši daudz stāstīts par gavēšanu un nav specifiski jauni likumi par gavēni, jo vismaz sākotnēji kristieši pieturējās pie esošajām jūdu tradīcijām un gavēja otrdienās un ceturtdienās, kā arī tradicionālajos laikos gadskārtās.

Jaunajā Derībā gavē vairākās situācijās un lai sasniegtu dažādus mērķus:

  • Jēzus Kristus gavē 40 dienas tuksnesī, pirms savas kalpošanas uzsākšanas, piedzīvojot Sātana kārdināšanas (Mt.4:2, Mk.1:13, Lk.4:2).
  • Apustulis Pāvils atradās 3 gadus tuksnesī, kur dzīvoja stingrā gavēnī, lai būtu gatavs savai kalpošanai kā pagānu tautu apustulim.
  • Kristus savā mācībā uzsver, ka ir daži ļaunie gari, kas var tikt izdzīti tikai ar lūgšanu un ar gavēni – pie Apskaidrošanas kalna, izdzenot dēmonu no zēna – Mt.17:21.
  • Kalna sprediķī (Mt 6, 16) Kristus norāda arī uz zināmu formālismu, kas apdraud gavēšanu. Jēzus, atklājot farizeju augstprātību, parāda, ka īstenībā viņi gavē tikai cilvēku dēļ. Vecā Derība un pats Jēzus norāda arī uz to, ka gavēnim jābūt saistītam ar tuvākmīlestības darbiem, tikai tad tas būs patiess.
  • Mt.9:14-17; Mk.2:18-22; Lk.5:33-39 – Jēzus māca par gavēšanu: Dieva Dēla atnākšana veido jaunu Derību, kas ir kā jauns saturs, kas prasa pēc jaunām formām, pēc jaunas garīgās prakses, jo garīgās prakses izriet no būtības. Dieva tauta gavēs, kad Līgavainis bija atņemts, tas nozīmē tajās dienās nedēļā, kad Viņš tika nodots un nonāvēts – trešdienās un piektdienās.
  • Ap.d.13:2 – aprakstīts kā mācekļi lūdz un gavē, lai izprastu Dieva gribu turpmākai kalpošanai
  • 2Kor 6,5; 11,27 – apustulis Pāvils apraksta savas ciešanas un daudzos upurus, kā arī gavēšanas, lai pildītu apustuļa pienākumu sludināt Dieva Vardu pagāniem. Pāvils arī apraksta savas atziņas, ka Dieva spēks cilvēciskajā nespēkā varens parādās.

2)      Gavēnis Baznīcas praksē

Ēģiptē jau 3. gs. beigās parādās 40 dienu gavēnis. Baznīcas tēvi īstenoja to, ko apustulis Pāvils raksta: “Svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un negoda raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm!” (1Kor 5,8).

Tuksneša eremīti bija tie, kas arī lika pamatus patiesam askētismam, kurā gavēnis ieņēma noteicošu lomu. Atteikšanās no pasaules iegribām un baudām kļūst par mūku dzīves moto. Apustuļa Pāvila vārdi par miesas norūdīšanu un kalpināšanu (1.Kor.9:27 - Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.) tieši tika realizēti patiesos ticības varoņdarbos.

Kristīgās Baznīcas sākotnējā laikā bijuši sagatavošanās laiki pirms Lieldienām un pirms Kristus piedzimšanas svētkiem.

Ikdienas gavēņi veidojās trešdienās, kas veidojies, lai pieminētu dienu, kurā Jūda Iskariots nodeva Kristu (Mt.26:14-16, Mk.14:10-11, Lk.22:3-6) un piektdienās, lai pieminētu Kristus nāvi pie Krusta Golgātā. Lai kristīgie piedomātu, lai nenodotu savu Skolotāju ikdienā un, lai godinātu Viņa lielās ciešanas un upuri par mums.

a)      Romas katoļu Baznīcā

Pamatā RKB mācību šajā jomā nosaka 4.baznīcas bauslis: „Tev būs Baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un ievērot gavēni!” – nodrošina laiku askēzei un gandarīšanai par grēkiem, lai sagatavotos liturģiskajiem svētkiem; tas palīdz arī valdīt pār mūsu instinktiem un iegūt sirds brīvību („Katoliskās Baznīcas katehisms”, #2043.) Tas nozīmē, ka, pārkāpjot šo Baznīcas bausli katoļticīgajam jādodas pie grēksūdzes un tas jāizsūdz kā grēks.

Gavēņa laiks un katra piektdiena ir svarīgākie brīži Baznīcas gandarīšanas praksē. Tas tiek veltīts visa veida garīgām praksēm – lūgšanām, labiem darbiem, svētceļojumiem, labprātīgai atturībai. („Katoliskās Baznīcas katehisms”, #1438.)

Gavēnis tiek ievērots arī, lai pienācīgi sagatavotos Sv.Komūnijas saņemšanai („Katoliskās Baznīcas katehisms”, #1387.) Parasti tas nozīmē, ka zināmu laiku pirms Komūnijas draudzes loceklis nebauda ēdienu.

    b)      Austrumu Baznīcā

Gavēnis tiek uztverts, kā garīgās dzīves nepieciešamība. Gavēņa neievērošana tiek uzlūkots kā grēks. Ortodoksā tradīcijā mūku dzīvesveids ir kā patiesa kristieša paraugs.

Gavēnis ir trešdienās un piektdienās, kā arī Lielais gavēnis pirms Lieldienām, mazāks pirms Ziemsvētkiem, bet ir arī citi mazāki gavēņi. Gavēņi tiek šķiroti pēc to stingrības – gaļas aizliegums, aizliegums baudīt dzīvnieku valsts produktus (t.sk. piena produktus), cepta liegums, sildīta liegums, atturēšanās no ēdiena vispār, tikai ūdens dzeršana.

Ortodoksajā tradīcijā sagatavošanās Dievišķajai liturģijai un Vakarēdienam sākas jau iepriekšējā vakarā, dodoties uz vakara dievkalpojumu. Vakarēdiena saņemšanas dienā pirms Liturģijas ir liegta ēdiena baudīšana.

    c)       Luteriskajā Baznīcā

Augsburgas ticības apliecībā formulēta principiālā luteriskā nostāja pret gavēšanas praksēm.

 15. artikuls. Par baznīcas rituāliem

1] Par baznīcas rituāliem tiek mācīts, ka ir paturami visi tie rituāli, kas neapgrēcinot kalpo mieram un labai kārtībai baznīcā, piemēram, noteiktās svinamās dienas, svētki u. tml.

2] Tomēr par tādām lietām cilvēki ir jābrīdina, lai viņi neapgrūti­nātu sirdsapziņu, domādami, ka šo rituālu ievērošana būtu nepieciešama pestīšanai.

3] Stingri arī jānorāda, ka cilvēku tradīcijas, kas ieviestas, lai Dievam pielabinātos, izpelnītos žēlastību un gandarītu par grēkiem, ir pret Evaņģēliju un ticības mācību. 4]  Lūk, tādēļ tādas tradīcijas kā mūku solījumi, ēdieni, gavēņi un īpašas dienas u.c. lietas, kas ieviestas žēlastības nopelnīšanai un gandarīšanai par grēkiem, ir veltīgas un pretrunā Evaņģēlijam.

26.artikulā „Par ēdienu šķirošanu”

Noraidīts uzskats, ka rituāli, ceremonijas un gavēņi ir nepieciešami Dieva žēlastības iegūšanai. Ja gavēšana tiek nostādīta kā nozīmīgāka par ticību un paļaušanos uz Dieva žēlastību Kristū, tad tas ir noraidāms. Tas var nevajadzīgi apgrūtināt sirdsapziņu, jo garīgās dzīves virsotnes spēj sasniegt tikai nedaudzi. Artikulā daudz atsauksmes uz Kristus un apustuļu izteikumiem par jūdu garīgajām praksēm un sabata ievērošanu: „Nē, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku.” (Mt.15:9utt.)

„Sargieties, ka jūsu sirdis netiek apgrūtinātas!” (Lk.21:34)

„Dieva Valstība nav ēšana un dzeršana…” (Rom.14:17)

„Lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu.” (Kol. 2:16–21) Turpat arī: "Ja nu jūs esat ar Kristu nomiruši pasaules pirmspēkiem, ko tad jūs, it kā vēl būdami pasaulē, uzņematies priekšrakstu jūgu, cilvēku bauš­ļus un mācības, kā piemēram: tev nebūs aizskart, tev nebūs bau­dīt, tev nebūs pieskarties!" (Kol. 2:16–21) 27] Pēteris saka: "Ko jūs tagad Dievu kārdināt, uz mācekļu kakla likdami jūgu, ko ne mū­su tēvi, ne mēs nespējam Panest? Bet mēs ticam, ka ar Kunga Jēzus žēlastību tiksim pestīti tāpat kā viņi." (Ap. d. 15:10) 28] Šeit Pēteris aizliedz apgrūtināt sirdsapziņas ar daudzajām tradīcijām, vai tās būtu no Mozus vai kāda cita. 29] Un Pāvils vēstulē Timotejam nosauc ēdienu aizliegumus par dēmonu mācībām, kas cīnās ar Evaņģēliju un iedibina un dara tādus darbus, lai caur tiem nopelnī­tu žēlastību, itin kā bez tāda kulta kristietība nevarētu pastāvēt (1. Tim. 4:1–3).

30] Pretinieki pārmet, ka mēs atmetot disciplīnu un miesas mēr­dēšanu līdzīgi kā Joviniāns. Mūsu rakstos gan atklājas kas cits. 31] Mēs vienmēr esam mācījuši par krustu un to, ka kristiešiem ir jāpanes ciešanas. 32] Tā ir patiesa, nopietna un neliekuļota miesas nonā­vēšana, ka piedzīvojam dažādas ciešanas un tiekam krustā sisti līdz ar Kristu.

 Tomēr arī luteriskajā dievbijībā netiek principā noraidīta gavēņa nozīmība, tikai norādīts, ka tas nav pestīšanai noteicošs (adiafora). Evaņģēliskā brīvība nozīmē Kristus glābto cilvēku brīvību no Bauslības (Vecās Derības likumu pasaules) noteiktās kārtības, kurā Dieva žēlastība jānopelna ar dažādiem darbiem un īpašu miesas disciplinēšanu (askēzi - lūgšanām un gavēšanu), bet visā dzīvē sekot Kristum un brīvprātīgi kalpot.
Atsaucoties uz Pāvila 1.Kor.9:27, tiek mācīts, ka tas izsaka miesas turēšanu paklausībā un derīgumā garīgajām lietām, un, lai darītu darbu saskaņā ar savu aicinājumu. „Tātad, mēs neatmetam pašu gavēni, bet tradīcijas, kas apgrūtina sirdsapziņu un prasa ievērot noteiktas dienas un ēdienus, itin kā šādi darbi būtu svarīgs dievkalpojums.”

 

Tas nozīmē, ka gavēņa laiks ir īpašs iespēju laiks, kurā katrs ticīgais var tuvoties Dievam, kas nozīmē varbūt ne tik daudz atteikšanās no ēdieniem, kā var būt ietekmēt kādas citas savas dzīves jomas. Par godu Kristus ciešanām es šajā laikā atteikšos no izpriecām, TV garas skatīšanās, alkohola, saldumiem, bet varbūt arī gaļas ēdieniem. Bet vēl labāk būtu, ja šajā laikā es palīdzēšu vairāk tiem, kuriem klājas grūti, iepriecināšu kādu noskumušo vai kā citādi veicināšu labo un priecīgo cilvēkos šajā pasaulē.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!