Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma. Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā kā pļaujamā laikā, kā priecājas, laupījumu dalot.  Jo viņu nastas jūgu un viņu iejūgu, un viņu dzinēja rīksti Tu esi salauzis...

 Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais Tēvs un Miera valdnieks.  Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala…

Jesajas 9:1-3,5-6a

Ziemsvētku laiks allaž atnāk ar jaukām jausmām un pozitīvu noskaņu. Tas, ka laba vēlējumu, labdarības, piedošanas, apdāvināšanas un iekšējas gaismas laiks ir tieši gada vistumšākajā un aukstākajā daļā, rada vērtīgas atziņas. Bībelē ir vārdi, ka Dieva Gaisma spīd tumsā (Jāņa ev. 1:5a), tas ir, tur, kur tās trūkst. Gaidot Ziemsvētkus, esot Adventa laikā, ikviens ir aicināts saskatīt gaismu savā dzīvē. Kas man palīdz kļūt labākam, kas palīdz darīt labu, kas dod cerību? Citreiz tas nav tik vienkārši.

Droši vien lasītājs piekritīs, ka ir pienācis laiks, kad mūsu zemē šo dievišķo starojumu īpaši vajag. Nedrošība, raizes, bailes par nākotni ir tās, kas ievadīs gaidāmo gadu. Līdzekļu trūkums, bezdarbs, parādsaistības, augsti nodokļi un pazeminātās algas daudzos nomāc vēlmi pozitīvi lūkoties nākotnē un labo saskatīt cilvēkos, kur nu vēl savā valstī. Iespējams, šos Ziemsvētkus un Jauno gadu daudzi latvieši sagaidīs ārpus dzimtās zemes. Daudzas ikšķiliešu ģimenes piedzīvos atšķirtību, un ne no brīva prāta. Nezinu, vai Latvijā vairs ir dzimtas, no kurām kāds nebūtu devies strādāt vai mācīties ārpus Latvijas. Ko tas sola mūsu dzimtenei?

Un tomēr, arī šie Ziemsvētki var būt laiks, kad mēs varam būt tuvāki savā starpā, neskatoties uz ģeogrāfisko atšķirtību. Mēs satuvināmies, kad spējam pārvarēt to, kas mūs šķir vai dara nelaimīgus. Ziemsvētku vēsts kā tāda nedod risinājumus mūsu finansiālajās un sociālajās problēmās, bet tā palīdz izmainīt attieksmi. Bieži vien svarīgākās lietas mūsu dzīvē nav iespējams nopirkt veikalā vai par tām samaksāt, bet tās mums tiek dāvātas, kad sirds atvērta.

Dieva Dēla dzimšana notika vēl grūtākos laikos priekš tautas, kurā Viņš ienāca. Trūkums, okupācijas vara, augsti nodokļi, gan vietējie, gan lielvaras un draudošā verdzība parādu dēļ. Lieki teikt, ka tas radīja spriedzi ģimeņu tēvos. Gani, kas Ziemsvētku naktī sargāja tiem uzticēto ganāmpulku, droši vien kārtējo reizi pārdomāja, kā savilkt galus kopā. Daudziem šodien ir zināma līdzība ar šiem ganiem.

Tomēr, Dievs sūta savu Dēlu – piedzimt vienkāršā ģimenē. Tieši tajā dzīves situācijā, kā dzīvo vidusmēra cilvēki. Dievs, kā cilvēks starp cilvēkiem. Acīmredzot, Dievam bija svarīgi, lai Viņš dzīvotu tur, kur esam mēs.

Jēzus Kristus vecākiem nebija stabila nodrošinājuma, lai varētu uzaudzināt mazo Dieva dāvāto bērnu. Toties Viņa ģimenē bija tas, kas daudziem no mums pietrūkst – Jāzepa un Marijas mīlestība. Viņš nāca ietīts Dieva Tēva mīlestībā. Mīlestībai nevajag daudz, tikai iespēju būt.

Viņš nāk, lai ienestu mīlestību, lai atkarotu tai vietu šajā pasaulē, kur tās pietrūkst, pēc kā mēs esam izsalkuši un izslāpuši, bet paradoksālā kārtā tai bieži neatvēlam iespējas veidoties.

Cilvēkiem grūtākajos laikos Dievs allaž ir turpat līdzās.

Israēla tautai Ēģiptē un trimdā Babilonijā – bija jāpiepildās laikam, lai notiktu iziešana, atbrīvošana.

Kā Viņš mums bija līdzās apspiestības gados, kad atļāvāmies Ziemsvētkus svinēt paslepšus. Vai arī kā Viņš bija klātesošs Atmodas laikā, kad visa kā bija daudz mazāk, kad brīnumainā kārtā mēs ieguvām brīvību.

Vai tad tagad ir grūtāki laiki? Vai Viņš ir mainījies? Kas mūsos ir mainījies? Kas mūsu zemē var mainīties? Ar ko sākas izmaiņas uz labo?

Cilvēks grūtībās un pārbaudījumos domā, ka Debesis ir aizvērtas, bet patiesībā tie esam mēs, kuru sirdis ir noslēgtas un uzmanība piekalta pavisam kaut kam citam. Šajā laikā tik ļoti svarīgi ir saglabāt ticību, ka pienāks laiks un atkal būs labāk. Vēl būtiskāk par to svarīgi saglabāt savās sirdīs cilvēcisko siltumu, spēju pasmaidīt, domāt labo, atbalstīt līdzcilvēkus, kuri bez atbalsta nevar. Ne jau visiem vajag materiālas dāvanas. Daudzi no mums izslāpuši pēc klātesamības. Esmu pārliecināts, ka daudz kas var mūsu zemē mainīties, ja mainītos katra cilvēka iekšējā attieksme, bet no tā - arī rīcība. Bieži mūsu neveselīgie ieradumi, aplamās tieksmes, iedomātie standarti, kam cenšamies piemēroties, rada problēmas personīgajā dzīvē, ģimenēs, pat sabiedrībā. Varbūt pat mūsu ekonomika sāks silt, pateicoties mūsu sirds siltumam. Tas viss var notikt, pateicoties tam, ka mēs ticam Viņam, kurš dod gan ticību, gan arī spēju domāt, vēlēt un darīt labu.

Ziemsvētkos Dievs ienāk cilvēku pasaulē kā līdzīgais pie savējiem. Viņš pārvar robežas – fizikālas (Dievība kļūst par cilvēku), sociālas (visa esošā Radītājs un Kungs dzimst galdnieka ģimenē) un garīgas (svētais un bezgalīgais Dievs piedzimst nepilnīgā miesā). Kristus piedzimšana mūsu pasaulē ir kā tā mazā svecīte, ko iededzam mūsu svētku eglītēs, maza un vārga, bet, ja to tur ir daudz, tad ir gan gaisma, gan siltums.

Arī šogad, tagad Viņš var ienākt tavā dzīvē un veidot tiltus pār līdz šim nepārvaramām aizām – attiecībās vai arī iekšējā pasaulē. Ka uzdrīksties mīlēt un mainīties uz labu.

Tas ir Ziemsvētku brīnums – bažas, neapmierinātība un nedrošība pārvēršas priekā, pateicoties kādai svarīgai sastapšanai.

Sirsnīgi sveicu Jūs Jēzus Kristus dzimšanas svētkos!

No sirds vēlu, lai šo svētku vēsts rada siltas un brīnumainas pārmaiņas Jūsu dzīvē!

Vēlu Dieva svētītu 2010.gadu!

Sirsnībā –

Ikšķiles evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs

Dzintars Laugalis