algādzis un līdzstrādnieks

SEPTUAGESIMA, 2011. gada 20. februārī

algādzis un līdzstrādnieks

1 "Jo Debesu valstība ir līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā. 2 Un, saderējis strādniekus par vienu denāriju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīnadārzā. 3 Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam 4 un sacīja tiem: noeita arī jūs vīnadārzā, es jums došu, kas nākas. 5 Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. 6 Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba? 7 Tie viņam saka: neviens mūs nav derējis. - Viņš saka tiem: eita jūs arīdzan vīnadārzā, un, kas nākas, to jūs dabūsit.

8 Bet, kad vakars metās, vīnadārza kungs saka savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem. 9 Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denārijam. 10 Un, kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denārijam. 11 To saņēmuši, viņi kurnēja pret namatēvu 12 un sacīja: šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši. 13 Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denāriju? 14 Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. 15 Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?

16 Tā pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."

Mt. 20:1-16

 Tēma par atalgojumu ir ļoti aktuāla, pat skaudra mūsdienās. Negribas pat par šo jautājumu runāt. Maz ir darbinieku, kuriem atalgojums ir palicis tāds, kā pirms 2 gadiem. Vēl mazāk ir to, kuri dabūjuši algas pielikumu. Daudzi ir atlaisti. Daudzi strādā darbu, kas ir tālu no iegūtās izglītības, tālu no Latvijas – strādā, lai nopelnītu; strādā dēļ algas; strādā dēļ kredīta; strādā dēļ savām mājām un ģimenes.

 Arī Jēzus stāsta saviem mācekļiem par bezdarbniekiem, kuri stāv tirgus laukumā un gaida, kad kāds nāks un viņus saderēs uz kādu darbu, lai viņi varētu nopelnīt dienišķo maizi.
Kāds namatēvs nāk un vienojas, ka viņi strādās viņa vīnadārzā un par to saņems 1 denāriju, kas tanī laikā skaitījās pieklājīga samaksa.
Tā šis saimnieks nāk veselas 5 reizes un savāc visus, kuri tajā brīdī ir gatavi strādāt pie viņa.

  Šī Jēzus līdzība pievērš uzmanību algai, jo tā ir svarīga ne tikai šiem strādniekiem, bet vispār cilvēkiem dažādās jomās – mēs domājam par to, - kas man par to būs? Tā arī Pēteris vaicā Jēzum: kas viņiem būs par to, ka mācekļi ir atstājuši visu savu dzīvi, lai sekotu Jēzum no Nācaretes? Jēzus stāstītā līdzība mūs aicina ielūkoties dziļāk. Jo, patiesībā šeit runa nav par naudu. Šai līdzībai piemīt īpaša burvība, tā atverās, kad par to domājam:

·         Visi strādnieki ir saderēti par vienādu algu – 1 denāriju

·         Katra no 5 grupām (agrumā, 3.stundā, 6.h, 9.h un 11.h) strādā atsevišķu darba ilgumu

·         Atalgojums objektīvi ir vienlīdzīgs, kā komunismā, bet tas nav taisnīgs, jo 1h strādājušie saņem tikpat cik visu dienu nostrādājušie

Šeit slēpjas Jēzus līdzības galvenā doma – atalgojums nav galvenais.

 Nākamais, kas šajā līdzībā ir interesants, ir saimnieks (nama tēvs):

·         Viņš ir dāsns ar strādnieku salīgšanu – katru reizi, kad aiziet uz tirgus laukumu, viņš nolīgst visus strādniekus

·         Viņš visiem sola samaksāt vienlīdzīgi

·         Viņš savu solījumu samaksāt arī izpilda – samaksā solīto algu visiem

·         Viņš īpašu uzmanību pievērš vienpadsmitās stundas strādniekiem, kuri ir strādājuši tikai 1h – tiem izmaksā algu vispirms…

·         Līdz ar to nama tēvs ir netaisnīgs pret tiem, kuri strādājuši vairāk – netiek ievērots ieguldītais darbs, bet tikai tas, kā ir sarunāts - tas rada konfliktsituāciju ar strādniekiem, kuri cer saņemt vairāk kā 11-h strādnieki

Jēzus aicina ievērot namatēva netaisnīgumā kaut ko dziļāku – sakarības ar dzīvi.

Evaņģēlija vēsts visiem grēciniekiem sola vienādu algu – nemirstību un Mieru pie Dieva, bet katram no mums ir atšķirīga dzīve un dzīves grūtumi, arī Dievs katru cilvēku aicina ticēt savā laikā – kāds ir kristīts jau bērnībā un ir uzaudzis kristīgā ģimenē un jau no bērna kājas ir aktīvs kristietis, kurš lūdz, mācās Rakstus un cīnās pret grēkiem, bet kādi citi atgriežas pie Dieva tikai jaunībā vai brieduma gados, bet citi tikai mūža nogalē, citi pirms nāves. Vieni visu mūžu ir cīnījušies un ticējuši, bet citi visu mūžu ir dzīvojuši kā pa straumei, izdabājot savām vēlmēm un grēcīgajiem impulsiem, un tikai mūža beigās atgriezušies. Vai šie visi saņems vienādu algu? Līdzība liek domāt, ka visiem būs vienāda alga – kādu Dievs ir solījis tādu arī saņems. Vai tas ir godīgi? Varbūt daži būs neapmierināti…

 Patiesībā šī līdzība ir par to, kādēļ mēs dzīvojam garīgo dzīvi? – kāpēc mēs esam atstājuši bezdievību (ateismu un animismu)? Kāpēc mēs esam iestājušies draudzē? Kāpēc mēs cīnāmies pret grēku?

Mēs patiesībā esam tie strādnieki, kurus kāds ir izgājis meklēt, lai aicinātu savā Vīnakalnā. Būt par vīnakalna strādniekiem vēl nenozīmē, ka visiem ir jābūt mācītājiem, sludinātājiem, priesteriem vai evaņģēlistiem. Mēs ikviens – vīrietis vai sieviete – izpildām Kristus pavēli, būt par liecību pasaulei un par Viņa darbabiedriem. Mana dzīve ir kalpošana Dievam, ar to, kas es esmu un ar to, ko es daru – to visu es daru arī Viņam. Jo mēs taču lūdzam, lai Dievs palīdz visās lietās, lai Viņš vada.

Alga ir ļoti svarīga. Mūsu ticības dzīves mērķis ir svarīgs – Nemirstība, miers, prieks un laime pie Dieva! Arī Kristus Pēterim nesaka, ka mācekļi neko nesaņems par savu ieguldījumu un nodošanos sekošanai Kristum. Jēzus viņiem apliecina, ka viņi saņems vairāk, kā bija atstājuši.
Tomēr mēs esam strādnieki, kuri nestrādā tikai algas dēļ. Ja mēs savu garīgo dzīvi dzīvojam tādēļ, ka pēc nāves tiksim atalgoti, tad tā ir iekšēji tukša. Jo garīgo dzīvi dzīvot iespējams vien dzīvās un īstās attiecībās ar pašu Dievu – lūdzot, domājot un risinot iekšēju dialogu ar Viņu pašu.

Jēzus ar savu līdzību pavēsta, ka kristieši nav algādži. Mēs esam Viņa kompanjoni – galda biedri.

 Kā algādži kļūst par līdzstrādniekiem? – kad kļūst par kompanjoniem, kuriem pieder Valstība, tāpat kā Kristum. Dieva Valstība līdz ar to ir arī mūsu rūpe.

·         Kad darbs tiek darīts nevis dēļ algas, bet tādēļ, ka svarīgs ir rezultāts vai cilvēks, kura dēļ mēs darām.

·         Kad cilvēks pārstāj redzēt tikai savas intereses un par svarīgākām sāk likt ārpus savām interesēm esošas.

·         Kad esmu uzrunāts, kad Dievs manu dzīvi satricina un izmaina tā, ka es redzu lielu jēgu savā dzīvē rēķināties ar Viņu.


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

 

 

 

 

MĒS MĪTAM

Kalēju iela 1, Ikšķile, LV 5052

Tālr. nr.: +371 65030328

  ikskilesdraudze@inbox.lv  

www.facebook.com/ikskilesdraudze

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!