Līdzība par strādniekiem vīnakalnā

Bībeles stunda Ikšķiles draudzē

2012. gada 8. februārī

"Jo Debesu valstība ir līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā. Un, saderējis strādniekus par vienu denāriju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīnadārzā. Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam un sacīja tiem: noeita arī jūs vīnadārzā, es jums došu, kas nākas. Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba? Tie viņam saka: neviens mūs nav derējis. - Viņš saka tiem: eita jūs arīdzan vīnadārzā, un, kas nākas, to jūs dabūsit.

8 Bet, kad vakars metās, vīnadārza kungs saka savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem. Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denārijam. Un, kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denārijam.

To saņēmuši, viņi kurnēja pret namatēvu un sacīja: šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.

Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denāriju? Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? Tā pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."

Mateja 20:1-16

Vispārēji

Šī ir viena no Debesu Valstības līdzībām, kurās Jēzus Kristus atklāj savas Valstības likumsakarības. Bieži vien tās diezgan radikāli atšķiras no mums ierastajām. Arī Nācarieša klausītājiem bieži vien šķita, ka sacītais ir pārlieku lielā pretrunā ar ortodoksālo jūdaismu. Starp citu, viena no pretrunīgajām ir tieši dotās Rakstu vietas spārnotā frāze: tā pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie…

Jēzus līdzības ne vienmēr definē garīgās pasaules struktūru un uzbūvi vai atklāj likumus, citreiz vairāk tās ir krāšņas bildes, kas atklāj kādu garīgās pasaules aspektu, ko citādā izteiksmē nemaz nav iespējams izstāstīt. Iepriekšējās Bībeles stundās mēs jau runājām, ka šāda izteiksme tā laika rabīniskajā tradīcijā bija izplatīta, par garīgajām sakarībām runāt caur stāstu un dzīves notikumu.

Līdzība par strādniekiem vīnakalnā ir ilustratīvs turpinājums Jēzus sarunai ar mācekļiem par atsacīšanās no pasaules labumiem un garīgo ieguvumu tēmu (Pētera jautājums: kas mums būs par to?, Mt.19:27-30). Tikšanās ar bagāto jaunekli un Jēzus vārdi par to, ka bagātais grūti ieies Dieva Valstībā (Mt.19:16-26) atstāja spēcīgu iespaidu uz mācekļiem, ko iespējams vāji dzēsa Jēzus vārdi: "Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas." (19:26b) Jo paliek ļoti aktuāls jautājums par reālo dzīvi katrā atsevišķā cilvēka dzīvē – kā tas notiek? Vai Jēzus atbilde Pēterim: „Un, kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību.” (19:29), vai šie vārdi piepildās katrā atsevišķā dzīvē, piemēram, manā dzīvē? Tā nu līdzība par strādniekiem Vīnakalnā ilustrē šo patiesību, kas sākas ar bīstamo vārdiņu „bet”. Proti, ne visos gadījumos notiks tā, ka vairāk ieguldījušie arī vairāk saņems. Līdzīgi raksta arī gudrais Salamans: „Un atkal es redzēju zem saules, ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam karā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļņas darbā maize, ne arī pašiem saprātīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem.” (Salamans mācītājs 9:11)


Tekstuālais konteksts

Jēzus līdzība par vīnadārza strādniekiem ir atrodama tikai Mateja evaņģēlijā. Otra līdzīga līdzība atrodama nākamajā nodaļā (Mt.21:33-44) – par ļaunajiem vīnadārza strādniekiem. Līdzīga arī ir līdzība par diviem dēliem (Mt.21:28-32), kurus tēvs aicina strādāt vīnadārzā. Šajās līdzībās ievērojama norāde uz Israēla tautu un uz farizejaiem. Tomēr mūsu apskatāmajā līdzībā ir cita doma un konteksts. Sv.Hieronīms un kādi citi no baznīctēviem esot uzskatījuši, ka šīs līdzības doma salīdzināma ar līdzību par pazudušo dēlu[1] (Lk.15:11-32), īpaši vecākā dēla saiknē ar pirmajiem strādniekiem. Katrā ziņā Tēva žēlastība un Vīnadārza saimnieka žēlastība šajās līdzībās ir kopīga.

Katrā ziņā pats Mateja evaņģēlija konteksts mums atklāj, ka šī līdzība ilustrē atalgojuma jautājumu par atsacīšanos no šīs pasaules Dieva un Evaņģēlija dēļ. Tomēr būtu pārspīlēti apgalvot, ka šī ir apokaliptiskā līdzība, līdzīgi kā līdzības par zvejniekiem un tīklu vai 10 jaunavām vai avīm un āžiem.

Vairāki atzīti Bībeles pētnieki uzskata, ka 16.p. noslēgums ir vēlāks iespraudums tekstā, lai papildus ilustrētu līdzības būtību, jo vairākos agrīnajos manuskriptos tas nav atrodams. Iespējams, ka tas ir ņemts no Mt.22:14, līdzības par ķēniņa dēla kāzām noslēguma.

Līdzības detaļas

Jēzus runā ar saviem mācekļiem. Svarīgi ir to ņemt vērā, domājot par līdzības jēgu un mērķi. Šeit nav diskusija ar farizejiem un Rakstu mācītājiem. Fons ir diskusija par ieguldīto un to, kas ir upurēts, lai sekotu Jēzum – kas mums par to būs?

Interesanti, ka vīnadārza saimnieks dodas vairākas reizes salīgt strādniekus. Kāpēc viņš 4 reizes atgriežas tirgus laukumā? Daži Bībeles komentatori skaidro, ka tas bijis intensīvs novākšanas laiks un iespējams, piektdiena, kurā ir jāsteidz padarīt darbus līdz galam, kādēļ vajag vairāk strādniekus. Varbūt pirmie strādnieki bija slinki? Tomēr tas diez vai tā bijis, jo šīs grupas vīri pārmet saimniekam, ka viņi strādājuši dienas karstumā (12.p.), kad parasti strādnieki ievēro pārtraukumu (siestu). Vēl var būt iespējams, ka saimnieks vienkārši vēlējās savā vīnakalnā nodarbināt vairāk cilvēkus, iespējams, aiz žēlastības pret bezdarbniekiem (par ko liecina 15.pants). Tomēr, tā kā pats līdzības teicējs, Jēzus Kristus, īpaši neskaidro šo aspektu, tas nozīmē, ka tas nav atslēgas punkts šai līdzībai un tam nav jāpievērš uzmanība[2].

Līdzību ir sarežģīti uztvert, neizprotot laikus (stundas), kas tajā minēti. Jēzus evaņģēlijos min laika skaitīšanas struktūru, kas ir atšķirīga no mūsdienīgās. Vecās Derības tapšanas laikā pirms Babilonijas trimdas iespējams lietoja vienkāršus dienas dalīšanas struktūru: vakars, rīts, pusdiena, vakars, pusnakts, rītausma. Iespējams, ka vēl tikai lietoti sardzes stundu apzīmējumi. Babilonijas Talmudā[3] esot atrodami ik 3 stundu iedalījumi, t.i., diena sadalīta 4 stundās (līdzīgi kā mūsdienu stundu lūgšanas: vespere, kompletorijs, laude, seksta, turklāt vēl eksistē matutīna – agrā rīta lūgšana. Šādā veidā paradoksāli šīs 5 stundu lūgšanas sakrīt ar 5 strādnieku grupām, kuri dodas vīnadārzā.). Līdz ar to dienas iedalījums stundās iespējami aizgūts no babiloniešiem. Jaunās Derības rakstīšanas laikā dienas iedalījums 12 stundās bija no saules lēkta līdz saules rietam. Tādēļ 6.stunda nozīmē pusdienas laiku, bet 11.stunda aptuveni pl.17.00 (5 vakarā). Līdz ar to iznāk, ka pirmo strādnieku grupu īpašnieks saderēja pašā agrumā aptuveni 6 no rīta, otro grupu 9 no rīta, tālāk 12.00 un 15.00, bet pēdējā grupa tikai stundu pirms darba dienas beigām, t.i., 17.00[4].

Saimnieks salīgstot strādniekus tikai pirmajiem sola konkrētu samaksu – 1 denāriju, kas ir tā laika caurmēra dienas strādnieka un kareivja atalgojums. Pārējiem viņš saka: „es jums došu, kas nākas” (gr. „o ean h dikaion doson umin”), kur dikaion nozīmē kas atbilst vai kas būs pareizi. Tas nozīmē, ka strādnieki citās grupās dodas strādāt, paļaudamies uz saimnieka goda vārdu, apsolījumu. Iespējams, ka pirmās grupas strādnieki diezgan pieķērās pie solītās summas, jo redzot, ka pēdējiem samaksā tik, cik bija solīts viņiem, cerēja saņemt vairāk, jo tas būtu godīgi.

Interesanti, ka līdzībā netieši uzsvērts, ka vīnadārza saimnieks stingri ievēro Vecās Derības Bauslības principus, ka strādniekiem atalgojums jāizmaksā katras darba dienas beigās, pirms saules rieta:

  • 3Moz 19:13 „Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam.”
  • 5Moz 24:15 „Vēl tanī pašā dienā dod viņam viņa algu, iekāms vēl saule nav norietējusi, jo viņš ir nabags un viņa dvēsele gaida uz to; ka tad viņš nesauc uz To Kungu par tevi un ka tas tad tev nekļūst par grēku.”

Iespējams, ka tieši šis ir iemesls, kādēļ pirmās grupas strādnieki kurnēja pret saimnieku, uzskatīdami, ka viņš ir netaisns un viņus pieviļ un dara netaisnību. Neadekvāta samaksa, neatbilstoši ieguldītajam darbam. Bet saimnieks atbild vienam no tiem: draugs, es tev nedaru netaisnību… Līdz ar to iespējams mēs varētu nonākt pie secinājuma, ka šīs līdzības problēmas punkts ir iespējamā netaisnības izjūta, ko varētu izjust Dieva Vīnakalna strādnieks saņemot pelnīto algu.

Mēs līdzībā varam ievērot 3 pozicionētas grupas –

  • Pirmās strādnieku grupas – cilvēciskā taisnības izjūta – atbilsošu algu par ieguldīto darbu: mums pienākas vairāk kā pēdējiem…
  • Vīnadārza saimnieka – ieinteresēts strādniekos, taisns attiecībā uz izmaksāšanu un žēlsirdīgs pret pēdējiem;
  • Vienpadsmitās stundas strādnieku – piedzīvo saimnieka žēlastību, neizvirzot savas vēlmes.

Ko mums atklāj līdzība par Vīnadārza strādniekiem?

Daži pētnieki līdzību cenšas skaidrot Israēla – pagānu garīgās pozīcijās – „pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie”. Jūdu tauta ir tie pirmie, kuri kļūst par pēdējiem tādēļ, ka pastāv uz ārējo un savu statusu, bet pagāni ir pirmie no Dieva žēlastības Kristū. Tas būtu ērti izprotams, tomēr līdzības teikšanas konteksts mudina mūs domāt citā virzienā.

Līdzība tiek skaidrota arī vokācijas kontekstā – kalpošanas amata aspektā. Tas nozīmētu, ka Jēzus šeit risina priesterības problemātiku – kalpošana Baznīcā garīgajā amatā ir Dieva žēlastības darbs, arī pie pašiem kalpotājiem.

 Vīnakalns ir Baznīca, līdzīgi kā to esot skaidrojis Origēns, bet tirgus laukums ir pasaule, telpa ārpus Baznīcas. Tas nozīmētu, ka atrašanās Baznīcā ir pestīšanas telpa, kurā Dievs dod atalgojumu no savas žēlastības, ne tikai pateicoties padarītajam.

 Jānis Zeltamute (Hrizostoms) ar Vīnadārzu bija sapratis „Dieva baušļus un pavēles”[5]. Tas nozīmētu, ka Dievs visos laikos (atcerēsimies piezīmi par dienas lūgšanas stundām, kuras šeit sakrīt) aicina visus cilvēkus dzīvot atbilstošu dzīvi, ievērojot Viņa principus. Atalgojums ir priekš visiem un priekš ikviena personiski, taču tas diemžēl nav saskaņā ar cilvēciskajām mērauklām.

Tomēr spriežot pēc līdzības iekšējās dinamikas, līdzības svara centrs ir saimnieka sarunā ar pirmajiem strādniekiem (13.- 15.p.), pareizāk sakot ar vienu no tiem. Tieši saimnieka uzmanības fokusēšana uz vienu no strādniekiem, ne uz visu grupu varētu nozīmēt, ka šeit neiet runa par sociālajiem jautājumiem (atbrīvošanās un sociālā teoloģija – vai Kristus šeit atbalsta sociālo nevienlīdzību?) vai kādas grupas garīgu problemātiku (jūdi-pagāni – Pāvila mācība par jūdu atstumšanu pagānu pestīšanas dēļ, vokācija - mācekļi, kas atstājuši visu, lai sekotu), bet par cilvēka personiskajām attiecībām ar Dievu, projecējoties uz citiem. Cilvēki mīl salīdzināties savā starpā un ieraudzīt savas attiecības ar Dievu citu cilvēku attiecību kontekstā. Tomēr ne vienmēr tas būs atbilstoši un uz tā varētu veidot savu dzīves garīgo filosofiju. Īpaši jautājumos par Dieva atmaksu un atalgojumu. Katram cilvēkam ir individuāls dzīves ceļš, kurā Dievs rīkojas pēc Viņa pieejas.

Bieži vien cilvēki ir sarūgtināti uz savu dzīvi. Rūgtums par dzīves netaisnībām ienāk caur salīdzināšanos ar citiem, kam šķiet klājas labāk. Vai mēs neesam vairāk pelnījuši labu dzīvi un Dieva svētības? Pie mums, pēc padomju sabiedrībā draudzēs nereti ir iestājušies cilvēki, kuri padomju laikos bijuši Komunistiskajā partijā vai piedalījušies kristiešu apkarošanās. Tas nereti izsauc neapmierinātību un netaisnības izjūtu, jo šie cilvēki nav pelnījuši būt Dieva draudzē. Tomēr viņu uzņemšana Baznīcā notiek ne pēc viņu kvalitātēm vai nopelniem, bet pēc Dieva labvēlības un žēlastības.

Saimnieka retoriskie jautājumi (Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?…) atklāj, ka tas, ko mēs saņemam no Dieva nav izejot no tā, ko mēs esam pelnījuši, bet vienīgi Dieva žēlastības dēļ.


[1] Tolkovaja Biļija, #3, V.A.Lopuhins, St.Pēterburga, 1913., 315.lpp.

[2] Expositor’s Bible commentary, vol.8, Zondervan, 1984, 428.lpp.

[3] Tolkovaja Biļija, #3, V.A.Lopuhins, St.Pēterburga, 1913., 314.lpp.

[4] Tolkovaņiječetirjoh evangeļij i kņigi dejaņij apostolov, Bibļeiskaja misija, 1992, 63.lpp.

[5] Tolkovaja Biļija, #3, V.A.Lopuhins, St.Pēterburga, 1913., 314.lpp.

 


DIEVKALPOJUMI:

  • svētdienās 10.00
  • ceturtdienās 19.00

DIEVKALPOJUMI              īpaši ģimenēm un bērniem:

  • mēneša 1. svētdienās 10.00

TIKŠANĀS AR MĀCĪTĀJU BAZNĪCĀ:

  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30 

KANCELEJA ATVĒRTA:

  • svētdienās 9.00-10:00 un 12.00-13.00
  • otrdienās 17.00 - 19.00
  • ceturtdienās 17.00 - 18.30

9.decembrī 17.00 

Klusās lugšanas stunda

Par Jāņa evaņģēliju

 

MĒS MĪTAM

Kalēju iela 1, Ikšķile, LV 5052

Tālr. nr.: +371 65030328

  ikskilesdraudze@inbox.lv  

www.facebook.com/ikskilesdraudze

ZIEDOJUMIEM

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze

Reģistrācijas nr. 90000628081

AS SEB Banka, Ogres filiāle, UNLALV2X

Konts: LV63UNLA0050016342180

Ziedojot varat arī norādīt mērķi, kam vēlaties ziedot.

 

Esam pateicīgi par atbalstu!

Powered by Webnode